10.oktobris (un tagad 17.marts)
Jaunākais un pēdējais cilvēka modelis pamodās un izvingrināja plakstiņus.
Jā, visu laiku jaunākais un attīstītākais cilvēka modelis, tūkstošu gadu garumā dabiskā un mākslīgā atlasē izveidojušais modelis. Tādi, kas pamodās bija daudzi, gandrīz lielākā daļa pilsētas. Šie modeļi neko tā vērtu nedarīja, tie iešļūca čībās, aizvilkās līdz atejai un pēc tam uzlika uzsildīt ūdeni kautkam dzeramam. Cits ielēja māgā tēju, cits kapiju. Cits nomazgāja muti. Visi nogaidīja brīvdienu, lai pēc tam atkal varētu aizpildīt dzīvi - iet uz darbu pēc pienākumiem un norādījumiem. Cits pēc panākumiem, apsveicami.
Visu gadu tūkstošu garumā iegūtās iemaņas, izveidojušies instinkti un pretošanās spējas šobrīd ir kaut kur gēnos, kaut kur teorētiski. Varbūt tikai daži mēs nojaušam ka mums vienīgajiem šeit ir tāds orgāns dots, kas spēs uztvert un apkopot to visu ko paši mazliet domās izspiežam, ka tas orgāns būs lielāks nekā vajag un strādās labāk nekā vajag…. smadzenes protams. Šie ilgu gadu laikā dotie instinkti, dabiskās atlases darbs būs izdarījis pārāk daudz un mēs būsim ieguvuši tiešām pārāk daudz.
Vai kaktuss ir vienīgais tuksneša augs tāpēc ka tas bija ar dzelkšņiem, vai tam ir dzelkšņi izauguši lai aizstāvētos tāpēc ka viņš ir vienīgais tuksneša augs….
Jā, arī ērgļiem ir tāda doma, ka vājākais cālēns ir jānoknābj un, lai nedod dievs, jāapēd. Kurš viņiem to ir mācijis? Tā ir daba. Pat dzīvnieki to jūt un saprot, ka izdzīvo stiprākais un ņiprākais, ka pārējie ja ne dabiski nomirs, tad tie ir jānomušij. Ir jāsadala resursi. Tā ir daba, nepielūdzamā. Gepards aprīs vājāko, nevajadzīgāko, neaizsargātāko mazo antilopi, visapžēlojamāko, mūsu asaras un žēlums nebūs slēpjams. Tas iecirtīs zobus tai kaklā, antilopēns notrīsēs, nāsis ievilks pēdējoreiz, un tad mēģinādams vēl atsperties pēdējiem spēkiem, lai aizmuktu no uzbrucēja, tas saļims,izstieps garās kājas, nolaidīs ausis, izkārnīsies pēdējoreiz. Pēc akta mednieks medījumu atvilks pie gepardēniem, saplēsīs ādu un spalvas, izraus gabalus, tad sagremos un atrīs. Pusaudži paēdīs, un augs cīniņam. Tas viss mūsos veido sapratni par dabu, par sistēmu, kas “arī tur” ir nežēlīga, uz atlasi un hierarhiju balstīta. Tā mūs audzina un izveido līdzīgu sāncensības un izdzīvošanas instinktu. Tas viss attīstās pakāpeniski, uztur principus un izpratni.
BET cik tomēr tas ir jutekliski un , mūsuvisuprāt, ļoti cilvēcīgi, kad redzam, ka gepards, nejauši uzgājis nevainīgu, neaizsargātu antilopēnu, to nolaiza un kļūst par draugu, paņem to savā aizbildniecībā, un aizsargā no plēsoņām. TAS mums šķiet cilvēcīgi, tas ir iejūtīgi un kā pie mums - cilvēkiem. Kāpēc mēs to saucam par cilvēcību??
Šis fakts par dzīvniekiem ir reāls, neizzīsts.
Cilvēks.
Cilvēks ir ar to orgānu, kas ir ļoti adaptīvs un aritmētisks, tās ir smadzenes, kas šo visu kas šeit notiek ir izgudrojušas un vārdos nosaukušas. Un šīs smadzens kas mums ir iedotas kā “dāvana”, mūs arī izdzēsīs. Tā ir laba dabas spēle, ļoti ļoti tālredzīga un precīza. Viss iet paraboliskā līknē, un beigās uz leju……
Daudzi mūsdienu modeļi vienkārši klimst pa ielām, kapucēs ierāvušies tie protestē pret visu pārbagātību, pret datoru ņirbēšanu, pret spēlēm, pret krāsainajiem gardumiem, pret pārbagātību, košumu un iespējām. Pret dzīvi plašo un bezpersonisku. Jo tiem trūkst vecāku, kopdzīves, satura, tā visa ko ir izdzēsusi plašā izklaide, vecāku aizraušanās nemitīgajā izaugsmē un tehnoloģijās. Tā ir pārattīstības galējā robeža.
Iz zinātnes-
Cilvēki attīsta medicīnu, zāles, vakcīnas utt utjp, bet tai pašā laikā paši cilvēki kļūst uzņēmīgāki pret slimībām, jo galveno taču izdara zāles. Jo vairāk zāļu tiek izgudrots jo vīrusi vairāk mutējās un kļūst izturīgāki, attiecīgi paši cilvēki bez zālēm kļūst ievainojamāki.
Viss kļūst labāks, infrastruktūra, tehnoloģijas, cilvēku attiecības, viss tiek attīstīts vienā virzienā, labāks, labāks, labāks. Jo viss sliktais beidzas, nomirst, paliek tikai labākais, attiecīgi arī labākie uzņēmumi, idejas un to darītāji. Visi cīnās, konkurē, katrs kļūst labāks, piedāvā labāko, ‘to visu protams iegūst patērētājs (tas tiek “izlutināts”, apbērts ar labumiem, pārbarots), progresīvas konkurences apstākļos, katrs uzņēmums uzlabo visu ko vien var, tā savā ziņā ir dabiskā atlase, savā ziņā mākslīgā atlase. Par mākslīgo atlasi būs piemērs vēlāk. Tātad mazliet pieskaramies kapitālismam, kas ir šobrīd cilvēces vadošā sistēma. Saprotiet, kapitālisms izauga uz ražotāju precēm, uz citu reālu cilvēku saražotā rēķina. Protams var teikt ka pārdot arī jāmāk, bet jāatcerās, ka tie visi pārdevēji turpina pelnīt uz tā ko ir saražojis konkrēts cilvēks/cilvēki. Ka tas darba auglis pieder tiem. Ok, es zinu tas ir marksisms, ka visi darba augļi pieder kolhozam. Katrā ziņā, atceramies ka kapitālisms ir tendēts uz attīstību uz konkurētspēju, attiecīgi tiks darīts VISS lai optimizētu ražošanu, jā, arī iesaistīti roboti, tehnoloģijas, datori, utt utjp. Tas nozīmē, ka agri vai vēlu vairs netiks algoti cilvēki, ka visu darīs mašīnas un sistēmas, darīs visu optimizētāk, un lētāk. Bet kurš to visu pirks ja cilvēkiem nebūs vairs darba un nopelnītas naudas???
*Piemērs par dabisko atlasi - tev ir četras vistas, bet vajag vienu cepeti. Kuru to nokausi? Protams, to kas dēj visšvakāk. Paliks dzīvas labākās dējējas. Tām arī dzims labāki cāļi dējēji, kad no tiem atkal cilvēks nokaus sliktākos dējējus, tad atkal notiks atlase un selekcija. Mēs regulējam un atlasam sev apkārt tikai labāko, efektīvāko. Bet tas viss ir attiecībā pret cilvēku, tikai attiecībā pret mums……..
