Turpinājums no “Iz dzīves, vienas #4 “…
Jā, enģeli, palīdzi man šorīt, saskaldīt galvassāpes. Rīts atvēlās ar galvasgāzēm un lietusgāzēm, ar šalkoņu zem jumta korēm un grabināšanos. Ja nebūtu nogulējis četrpadsmit stundas, tad šī šalkšana būtu visnotaļ iemidzinoša. Pavēros apkārt un aprēķināju, ka biju aizmidzis ar drēbēm, pudele pusapgāzta mētājās galvgalī, tukša protams. Kautkādas lapiņas, aprakstītas, atradās uz galda. Tie laikam tie dzejoļi manam draugam, lielajam. Lēnām pierausos gultā, izberzēju acis ar dūrēm, galvā dunēja. Istabā bija tumšs kā alā. Zilie mākoņi visu bija satumšinājuši, pavasaris bija vērties rudenī, pašsajūtas vienkārši nebija. Lasīt visu »
