ir jāmaina viss, gan šis ieradums, gan šī retā parādība.
jebkura iekārta ir beigusies, pirms tā ir radusies.
cilvēk, jautā sev, jautā tikai sev, tikai, sev. Visu ko vari, jautā sev.
ir jāmaina viss, gan šis ieradums, gan šī retā parādība.
jebkura iekārta ir beigusies, pirms tā ir radusies.
cilvēk, jautā sev, jautā tikai sev, tikai, sev. Visu ko vari, jautā sev.
skumjas, kā gaistoši, gaistoši dūmi.
Lūzis vai pēdējais ziedu zars,
Sapņu līganam krūmam….
Moving near the edge at night
Dust is dancing in the space
A dog and bird are far away
The sun comes up and down each day
Light and shadow change the walls
Halley’s comet’s come and gone
The things I touch are made of stone
Falling through this night alone
Love
Don’t go away
Come back this way
Come back and stay
Forever and ever
(spoken)
Please stay
Dust is dancing in the space
A dog and bird are far away
The sun comes up and down each day
The river flows out to the sea
Love
Don’t go away
Come back this way
Come back and stay
Forever and ever
The world spins.
Diena vakar bija..
tu to dzīvoji
Tās šodien nav
Un nekad nebūs.
Ja neesi apmierināts
Tad pats vainīgs
Ka nenodzīvoji to laimīgs.
Nāks vēl dienas,
Nāks laimība,
tava lielā iespējamība..
par maz lai kaut kas buutu
kaut tomēr visu jūtu,
jo mani gaida cilvēks kāds
vairs nenesas uz dzeju prāts.
ko tu izvēlētos pats,
kad griezhas vecais laika rats?
ha hā, ha hā, ha hā
Es sēžu pie glāzes un domāju,
sevi žēloju un bojāju.
Redz vajag reizi, lai runātu ar sevi
“sveicinaati”:
man saka viirs frakaa:
“vai juus buutu uzjautrinaati
ja es iekaaptu savaa kakaa?”
Lasīt visu »
Jaunumiņš kā jaunumiņš,
Gandrīz vai kā tāds jaukumiņš,
Tik jauns un jauks, tik smalks un trausls,
Gandrīz kā neliels brīnumiņš,
tik zudīs viņš mums drīz
jo mūlis pilns mums būs..
Piesēdām, sameklējām pogas, neiebraucām sodos, bet atradām pacietību spaidīt un pateikt. 
Es nobijos jo neviens nebija nekad te bijis. Visi ar trenētu žestu valodu gaidīja advokātu, tādējādi cerot izvairīties no vecu vecajām atmiņām.Viņi visi sanāca kopā, apskatījās, sarušināja un uzmetuši skatu šai nedabiskajai vecās gaļas čupai nolēma, ka lielākos kaulus un, lai vieglas smiltis, līdzīga svara rumpjus saliks vienā čupā, bet pārējo jaunāko nometīs turpatām blakus.
Visi jau uztraucās, kāpēc tas tā turpinās, kad jau sen bija visiem zināma galvenā iekārta visu aprakt un nosūtīt dieviem, taču mēs centāmies, bet neviens ne piebalsoja ne arī svētija mūsu pēdējos piederīgos.